Priekšpedejā diena latvijā

Jā, es jau rīt lidošu uz Vāciju. Pedējā laikā tik daudz notika, ka man vienkārš nebija laiks, lai rakstītu blogā kautko … un ne tikai maz laiks, bet arī ideāls laiks (abās nozīmēs ;-)) un protams arī slinkums.

Tagad man arī ir maz laiks, man jāsavāk visas manta. Bet es tomēr cenšos turpināt rakstīt dažreiz šejā blogā, jo tas gads nebeigs Latvijā…interesantes pieredzes noteikt arī vēl notiks Vācijā. Un es tapāt jau sen planoju braukt atpakaļ uz Latviju. Ja Lieldienās nē, tad noteikt nakumā vasarā atkaļ būšu!!

4. maijs

Man ļoti patīk tas koncerts, kas vakar notika pie 11. novembra krastmālas. Es neatceros, ka šo dienu sauca tāpēc, ka tas vārds bija speciali grūti. Vienīgais, kas man liktas stulbi, bija tas, ka hokeju spēle notieka tajā paša laikā un sakumā atmosfēra bija nav tik laba. Tomēr vēlāk tā bija superīga.

Tikai ar salutu šoreiz laikam bija dažas problemas.

29.

Šodien divos mēnešīs es jau atgriezīšos uz Vāciju. Es to gandrīz nevaru ticēt, bet tā ir. Es jutos ļoti divāni, es esmu bēdīgs, priecīgs, man ir arī bīšķin bail no tās, kas gaida. Es zinu, ka es daudzus draugus pēc tam vairs nerēdzēšu, vienalga vai es nu braukšu vēl reizi uz Latviju vai ne. Man būs tikai četras brivās nedēļas Vācijā, pēc tam sāks normala dzīve. Skola, darbs (ko es vēl mēklēju) bet arī draugi un ģimene.  Bet galvenais ir tas, ka es vēl gribētu palikt … vismaz vaserā.

prom no Latvijas…

Jaa, es braukshu ar YFU uz Tallinu … buus interesanti!

top-jautājumi: kāpēc tu brauci tieši uz Latviju?

Es tieku bieži prasīts šo jautājumu un uzreiz ir vienmēr grūti atbildēt tāpēc, ka tas ir garš stāsts.

Sakumā es gribēju braukt uz Skandināviju un es to rākstīju kad es pieteicos YFU programmā. Tikai pēc brauciena uz Ķelni, kur notika izvēles saruna es padomāju. Tur YFU cilvēki stāstīja par Baltiku un viņi to rekomendēja un es domāju kāpēc ne, iespēja programas vietai būtu lielāka.

Es uzreiz gribēju pievienot Baltiku valstis,  bet viņi  man deva formulāru un teica, ka tik atri man nevajag to izdarīt un man vēl būtu laiks padomāt. Bet tik un tā, es beigās dābiju Latviju un šeit es esmu. Varu teikt, ka nejauši vai pa laimi…

Policisti?

Es bieži esmu parsteigts tāpēc, ka es lietas nezināju. Bet what the heck šodien notieka pie Brivības Pieminekļa?

Stasts par Danielu Reju

Vakar es atkaļ biju laimigais un dābiju biļeti izrādei “Stasts par Danielu Reju“.  Izrāde bija ļoti laba, man vislabāk patika no visām, kuras es esmu redzējis Latvijā (un istenībā jau varu teikt, ka es biju pusgadā Latvijā vairak reizes teatrī/operā neka visā mūžā). Es laikam klūsu kultūras cilvēks … tomēr tā izrāde vakar vairak bija uzjautrinājums nēka kultūra. Tiešam, sēn nesmu smiecijs (Ō, gramatika!) tik daudz. Tagad ir pedējas izrādes … es cenšos iet otru reizi, bet es to varu rekomendēt viesiem!

Džess Sabriedribas Namā

Vakar es dābiju bileti par brivu uz Sony Jazz Stage 2007, tāpēc ka draugam bija vairāk neka viņam vajadzēja. Tas notika Latvijas Sabriedribas Namā, kas ir tiešam skaists nams. Es jau biju Nacionalas Operā und Nacionalas Teatrī, bet es tik un tā vienmēr briņos, cik daudz vietas es vēl varu atklāt.

Džess bija foršs, daudz man ļoti patika, tomēr dažreiz tas bija par mierīgu. Es vispār neatceros, kādi cilvēki tur parādījās. Es tiaki atceros , ka Raimonds Pauls bija tur un viņš jau ir lieliski.

Vismaz kā mūziķis. Kautkad mēs ar draugiem spēlējām biljardu Vēcrīgā un viņš steigāja ielā. Mēs viņu redzējām un domājām, ka mēs varētu nofotografēt kopā ar viņu. Mēs viņu prasijām (sliktā latviešu valodā) un protams viņš atbildēja jā, bet viņš bija tik drusmigs, nedraudzigs un nokaitenāts… Bet varbūt tā viņam bija slikta diena,

Latvieši un viņu mašīnas

Trīs iezīmes:

1. Latvjiā (vai vismaz Rigā) ir daudz vairāk luksusa mašīnas nekā Vācijā. Katru reizi, es brīnītos, kad es steigāju  centrā. Aizpriedums par vāciešus ir, ka mums patīk dižoties ar mūsu mašīnām. Varbūt, tas ir pareizi, bet vispar tam nebūtu jēgas, tāpēc ka vāciešiem tiešam nav tik labu mašīnu.
2. Otrpus, visas mašīnas ir tik netīras … vāciešiem vismaz rūp viņu mašīnas.
3. Latvieti brauc traki!! Vienkārši pašnāvniecisks (feins vārds) … pirmā nedēļa Latvijā, mēs ar ģimeni braucām uz laukiem … es domāju, ka es miršu, vispirms kad mans viestēvs priekšā aiztīk…
   Un vispar pienākums piesprādzēties ir viesiem pīlnigi vienalga. Ja es būšu atpakaļ, es neteikšu, ka es nodzīvoju Latvijā, es teikšu, ka es pārdzīvoju Latviju. :-)

pirmā un laikam pedējā reize slēpot latvijā

Man nāca prātā daudz labi virsraksti.

Vismaz nav kapsētā.

Dzīve ir kuce (nuja, angļu valodā tas skan labāk – life’s a bitch).

Ak, šodien tiešam nebija mana diena.

Rudenī, es braucu ar kvadrātciklu un nokritu. Rezultāts: ievainots cēlis, 3 dienas slimnīcā, 10 dienas mājās, 6 nedēļas nav sporta.

Šodien, es beidzot braucu slēpot ar skolu uz Žagarkalnu. Es jau braucu divas reizes ar sniegdēli Vācijā un man ļoti patika, tāpēc es to šodien arī paņēmu. Protams, kritu sākumā, bet nu, kas lēni nāk, tas labi nāk un pēc stundas es jau braucu labāk nekā es jebkad esmu braucis. Un tas bija ļoti jautri.

Vismaz līdz pusdienas pārtraukumu tas bija. Tad es realizēju, ka visa miesa sāp, bet labajais cēlis sāp spēciali. Simptomi ir tie paši kā pedējā reize. Rīt vai varbūt vēl šovakar braukšu uz slimnīcu. Tad redzēšu.