pirmā un laikam pedējā reize slēpot latvijā
6. Februāris, 2007
Man nāca prātā daudz labi virsraksti.
Vismaz nav kapsētā.
Dzīve ir kuce (nuja, angļu valodā tas skan labāk – life’s a bitch).
Ak, šodien tiešam nebija mana diena.
Rudenī, es braucu ar kvadrātciklu un nokritu. Rezultāts: ievainots cēlis, 3 dienas slimnīcā, 10 dienas mājās, 6 nedēļas nav sporta.
Šodien, es beidzot braucu slēpot ar skolu uz Žagarkalnu. Es jau braucu divas reizes ar sniegdēli Vācijā un man ļoti patika, tāpēc es to šodien arī paņēmu. Protams, kritu sākumā, bet nu, kas lēni nāk, tas labi nāk un pēc stundas es jau braucu labāk nekā es jebkad esmu braucis. Un tas bija ļoti jautri.
Vismaz līdz pusdienas pārtraukumu tas bija. Tad es realizēju, ka visa miesa sāp, bet labajais cēlis sāp spēciali. Simptomi ir tie paši kā pedējā reize. Rīt vai varbūt vēl šovakar braukšu uz slimnīcu. Tad redzēšu.
6. Februāris, 2007 at 23:22
tava latviešu valoda ir spēcīgi uzlabojusies… ;)
7. Februāris, 2007 at 9:50
Paldies :) bet tagad es jau bija vairāk dienas latvijā, nekā vēl paliek … tad tā jābūt! ;-)
7. Februāris, 2007 at 17:43
prieks lasīt, cik ātri gan ir tavi panākumi :)
8. Februāris, 2007 at 1:16
Ceru, ka ar celi viss būs kārtībā. Turies!
13. Marts, 2007 at 0:27
Schon WIEDER im kranken Haus gewesen???? ne ne ne… was machst du bloss, Jonalein?! :D ;)
14. Marts, 2007 at 20:05
Guck mal aufs Datum. Und so tragisch wars im Endeffekt gar nicht ;-)
15. Marts, 2007 at 23:17
oh..ja…. *schaem* … hm…
dann immmerhin nur einmal ;D